10 iemesli, kādēļ jumtā rodas sūce

Diemžēl mājokļu saimnieki mēdz sastapties ar situācijām, kad jumtā veidojas sūce, bojājot ne tikai tā konstrukciju, bet arī ēkas griestus un sienas. Noskaidrosim 10 populārākos iemeslus, kādēļ rodas šāda problēma.

1. Bojātas vai vaļīgas skrūves, vai arī to neesamība. Jumtu ieklāšanā parasti izmanto naglas, skrūves un citus stiprinājumus, kas notur segumu pie konstrukcijas, un neļauj tam pakļauties spēcīga vēja, nokrišņu u.c. apstākļu ietekmei. Ja kāds no stiprinājumiem ir bojāts, nav rūpīgi pievilkts vai arī ir aizmirsts to pievienot, pastāv risks, ka mitrums iekļūs konstrukcijā un radīsies sūce.

2. Neatbilstoši novietoti nosegelementi. Katram jumta seguma veidam, piemēram, dakstiņiem, metāla loksnēm u.c. ir specifiski norādījumi, kas jāievēro ieklāšanas laikā. Ja kāda no daļām, piemēram, dakstiņi, tiek nepareizi novietoti, var gadīties, ka mitrums nokļūs tur, kur tam nevajadzētu būt.

3. Jumta nesošā konstrukcija netiek pareizi vēdināta. Lai jumtā neveidotos un neuzkrātos mitrums, konstrukcijā ir jānodrošina laba ventilācija, proti, lai visu laiku noritētu gaisa cirkulācija.

4. Vecs jumts. Šis ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ veidojas sūce. Katram no jumta seguma materiāliem ir savs kalpošanas laiks. Piemēram, metāla jumtam tas ir no 15 līdz 40 gadiem, bitumena šindeļiem – 20 līdz 40 gadi, māla dakstiņiem – no 100 līdz pat 150 gadiem utt. Izvērtē to, cik ilgi tavas mājas jumts ir kalpojis, un, ja redzama ūdens noplūde, segumu būtu ieteicams nomainīt.

5. Aizsprostotas ūdens notekcaurules un renes. Šāds risks ir īpaši aktuāls tiem, kuru māju tuvumā atrodas koki. Rudens sezonā uz jumta sakrīt lapas, zari, skaidas un dažādi citi gruži, kuru daļa kopā ar ūdeni nonāk lietus notekās. Lai izvairītos no to aizsprostošanās, jumts katru sezonu būtu jātīra.

6. Skursteņa un jumta savienojumu problēmas. Arī šo iemeslu eksperti min ļoti bieži. Jāpievērš uzmanība gan tam, kādi materiāli izmantoti savienojumu vietu izveidē, gan arī tam, kā tie montēti un nostiprināti. To, kādu risinājumu izvēlēties, lai novērstu jumta tecēšanu, varēs pateikt zinošs jumtu meistars.

7. Kondensāta veidošanās. Lai arī metāla jumtu segumi ir viegli, ērti uzstādāmi un arī finansiāli izdevīgi, tie var radīt problēmas. Viena no biežāk izplatītākajām ķibelēm ir kondensāta veidošanās zem metāla jumta seguma. Lai no tā izvairītos, jumta klāšanas procesā ir jāizmanto kvalitatīva pretkondensāta plēve, kā arī jārūpējas par labu ventilāciju.

8. Apkārtējās vides iedarbība. Jumts ikdienā tiek pakļauts dažāda veida ietekmei – vasarā to karsē saule, līst lietus, ziemā snieg sniegs un veidojas ledus. Tāpat, protams, pie mums bieža parādība ir arī negaisi ar stipru vēju. Visi šie faktori kopā var ietekmēt jumta segumu un, ja kāda no tā daļām nav rūpīgi nostiprināta, vējš var to noraut vai atliekt, radot veidu, kā mitrumam iekļūt zem seguma.

9. Nekvalitatīva seguma ieklāšana un tehnoloģiju lietošanas noteikumu neievērošana. Daudzi saimnieki jumtu montāžu uztic būvfirmām, taču nav viegli izsekot līdzi tam, cik kvalitatīvi un nosacījumiem atbilstoši darbs tiek paveikts. Ja meistari nav ievērojuši kādus noteikumus vai arī segumu ieklājuši nekvalitatīvi, sekas var izpausties dažādos veidos, tai skaitā arī kā sūces veidošanās jumtā.

10. Mehāniski bojājumi. Kā jau minējām iepriekš, jumtu ir nepieciešams tīrīt. To var darīt, lai atbrīvotu no lapām un zariem, sūnu vai aļģu kārtas, kā arī tad, ja ziemā uz jumta ir sakrājies pārāk daudz sniega. Tāpat jumtu savu darbu veikšanai var izmantot arī skursteņslauķi un speciālisti, kas uzstāda un regulē televīzijas antenas. Lai segumā neradītu mehāniskus bojājumus, esot uz jumta ir jābūt uzmanīgiem un, ņemot vērā to, kāds ir seguma materiāls, jāzina, kur un kā pa jumtu drīkst pārvietoties. Pretējā gadījumā to var sabojāt!

Ceram, ka tev šis raksts noderēs, lai uzturētu sava mājokļa vai cita veida ēkas jumtu atbilstošā kārtībā!